Imobilaizeri ir pats drošākais pretaizdzīšanas līdzeklis, kas bloķē automobiļa dzinēja iedarbināšanas pamatķēdes.

Imobilaizera darbības princips ir automobiļa elektrisko ķēžu savienojuma atteikšanā pašās nozīmīgākas vietās – tādās, kas atbild par startera, aizdedzes, dzinēja elektroķēžu savienojumu. Pateicoties tam automobilis garantēti paliks stāvvietā, pat ja ļaundari tiks iekšā. Izmantojot papildus ierīces, piemēram, elektromagnētisko vārstu, ir iespējama neelektrisko sistēmu darbības bloķēšana.

Visiem imobilaizera tipiem ir automātiskās aizsardzības ieslēgšanas funkcija, kas iedarbojās pēc noteiktā termiņa, kura laikā īpašnieks neveic jebkādas darbības. Tas nozīmīgi pazemina aizdzīšanas iespējamību īsā laikā, kad automobiļa īpašnieks ateja kaut kur, neieslēdzot automobiļa aizsardzību.

Imobilaizers (standarts) sastāv no trim pamatdaļām. Tas ir:

1) Vadības bloks. Vadības bloks ir centrs, no kura nāk signāli par visas sistēmas aktivizācijas nepieciešamību.

2) Elektromagnētiskie releji. Ar elektromagnētisko releju palīdzību tieši notiek instalācijas vadu elektroķēžu savienojuma secības pārtraukšana, ja notika nesankcionēta iekļūšana automobilī.

3) Atslēga, kas atrodas pie automobiļa īpašnieka. Vadības bloks atpazīst tikai īpašnieka atslēgu, un tikai auto īpašnieks var veikt tā iedarbināšanu.

Tādā veidā, dažādi imobilaizera tipi atšķiras viens no otra ar šo imobilaizera sistēmas standartelementu mijiedarbības metodi , piemēram, kādā veidā sazinās vadības bloks ar automobiļa elektroķēdēm un atslēgu.